SUNS UN BĒRNS

 

Ir daži zelta likumi, kas attiecas uz ģimenēm bez lielas pieredzes suņu audzināšanā, sevišķi ģimenēm ar maziem bērniem:

1. Nekad neatstājiet zīdainīti vai mazu bērnu bez uzraudzības kopā ar suni. Ja jums jāiziet no istabas, ņemiet līdzi vai nu suni, vai bērnu. Visbiežāk suņi sakož mazus bērnus situācijās, kad nav klāt neviena pieaugušā;

2. Visbiežāk suņi sakož seju un rokas.  Visbiežāk sakož zēnus vecumā no 5 līdz 12 gadiem; 

3. Visbiežāk apkārtējie zināja, ka suns varētu kost, bet neko nedarīja, lai novērstu nelaimi.  Ieņemiet aktīvu pozīciju un neklusējiet, ja briest bīstama situācija;

4. Māciet bērniem netraucēt suni, kad tas ēd vai guļ.  Un uzraugiet, ka bērni šo likumu ievēro;

5. Kad suns dodas prom no bērna, māciet bērnam, ka sekot sunim nedrīkst.  Ja suns dodas prom, tas nozīmē, ka viņš tajā brīdī nevēlas ar bērnu kontaktēties;

6. Māciet bērniem, ka suņa riešana, rūcieni un zobu rādīšana nozīmē briesmas;

7. Izvēloties suni - ģimenes draugu, dodiet priekšroku mierīgiem, draudzīgiem, viegli apmācāmiem suņiem, kas ir maza vai vidēja auguma.  Izvairieties no suņu šķirnēm, kurās attīstīta agresivitāte pret cilvēkiem vai dzīvniekiem;

8. Apzinieties, ka ne katrs suns piemērots iesācējam un ģimenei ar maziem bērniem. Apzinieties, ka mīļš bērnu draugs un nikns sargs nebūs viens un tas pats suns;

9. Nelieciet bērnam sodīt suni.  Suns var pieņemt sodu no pieaugušā, bet aktīvi pretoties bērnam;

10. Sterilizējiet ģimenes mīluli.  Ar vaislas darbu lai nodarbojas speciālisti;

11. Visrūpīgāk suņa izvēle jāapsver ģimenēm, kas dzīvo nelielā dzīvoklī daudzdzīvokļu namā.  Jūsu bērnam ar jūsu suni dažos kvadrātmetros būs jāsadzīvo 24 stundas dienā.  Jūsu kaimiņiem ar suni vienā namā un vienā pagalmā būs jāsadzīvo visu suņa mūžu;

12. Ja suni liek citā istabā, tā jāaizslēdz vai jāierīko bulta bērnam nesniedzamā augstumā;

13. Barojiet suni atsevišķā telpā, tūlīt pēc ēšanas novāciet bļodiņu ar pārpalikumu;

14. Ja nav laika suni un bērnu uzraudzīt, tie jāizšķir.  Suni var uz laiku izlikt sētā vai ielikt citā telpā.  Istabas durvis jāaizslēdz vai arī durvīm jāierīko krampītis bērnam nesasniedzamā augstumā;

15. Apzinieties, ka aukle, vecmāmiņa, utt., nevar jūsu prombūtnes laikā vienlīdz labi uzraudzīt gan bērnu, gan suni.  Cilvēks bez pieredzes saskarsmē ar suni var laikus nenovērtēt, ka briest konflikts starp suni un bērnu.  Jūsu prombūtnes laikā suni un bērnu labāk izšķirt;

16. Esiet sevišķi uzmanīgi, ja pie jums atnāk ciemiņi ar bērniem. Suns pret svešiem bērniem var izturēties pilnīgi citādi nekā pret jūsējiem.  Ir arī gadījumi, kad mājas suns sakož mazos ciemiņus, jo suns noturējis bērnu kopīgās rotaļas par "svešo" bērnu uzbrukumu "saviem" bērniem. Bieži vien ciemiņi uzskata, ka viņu bērnu drošību no jūsu suņa jūsu mājās automātiski nodrošināt jūs, savukārt mājinieki cer, ka ciemiņi bērnus pieskatīs paši.  Tā iznāk, ka bērnus nepieskata neviens un tie traucē vai kaitina suni.  Ja nevienam nav laika suni uzraudzīt, suns uz ciemošanās laiku jāieliek atsevišķā telpā vai suņu būrītī;

17. Uzmanieties no nikniem ķēdes suņiem, un sargājiet no tiem bērnus kā no uguns.  Bērni nenovērtē, cik tālu stiepjas suņa ķēde.  Ap ķēdes perimetru ierīkojiet žogu ar brīdinājuma zīmēm;

18. Ja nikns suns ir iežogojumā, vārtiņi jāaizslēdz, lai tur neiemaldītos bērni.  Žogam jābūt tik augstam, ka tur nevar iekāpt bērni;

19. Visiem suņu īpašniekiem jāpārlasa MK Noteikumi Nr. 266;

20. Lai izvairītos no uzvedības roblēmām, tajā skaitā agresijas, izvēlēties saviem dzīves apstākļiem un pieredzes līmenim piemērotu dzīvnieku un dodiet sunim sunim aktīvu, pilnvērtīgu dzīvi: socializāciju, apmācību, kontaktu ar cilvēkiem un sugasbrāļiem, fizisku slodzi, pārmaiņas, garīgu stimulāciju, saprātīgu saimnieka kontroli un uzraudzību.