Par ēdināšanu

Kā barot savu suni? 

Viens no variantiem ir pašu pagatavota barība, otrs variants ir konservēta suņu barība, trešais variants ir „sausā barība”.  Katram no šiem barošanas veidiem ir savas priekšrocības un negatīvās puses.

Ja suni barosiet ar mājā gatavotu barību, paredzētajam gaļas daudzumam jāpievieno atbilstošs daudzums dārzeņu un graudaugu izstrādājumu (griķi/rīsi), biezpienu, kefīru, gaļas subproduktus (lielopu nieres, sirds, trahejas, kuņģi utt, vistu kakliņi tikai pirms tam saklopēti ar gaļas āmuru! ). No suņa uztura ir jāizslēdz kartupeļi, makaroni, pākšaugi, saldumi, trekni un sālīti, skābēti un žāvēti produkti. Sunim bez olbaltumvielām un taukiem nepieciešams saņemt arī ogļhidrātus, vitamīnus un minerālvielas. Pareizi sabalansēt mājās pagatavotu barību ir grūti – ar barību uzņemto vitamīnu un minerālvielu var nepietikt pilnvērtīgam suņa uzturam, tādēļ tai jāpievieno īpaši suņu organisma prasībām izstrādātie kompleksie vitamīnu – minerālvielu preparāti.

 

Nav ieteicams suni barot tikai ar gaļu. Gaļa nenodrošina suni ar ogļhidrātiem un vitamīniem, bet dod 5-6 reizes vairāk olbaltumvielu, nekā nepieciešams, arī mikroelementu attiecības nav pareizi sabalansētas. Sevišķi neveselīga šāda diēta ir augošiem lielo šķirņu suņiem (īpaši rotveileriem), kad izveidojas skeleta attīstībai neatbilstoši liela muskuļu masa.

Konservētās suņu barības priekšrocība – tā ir lietojama bez sevišķas sagatavošanas, tajā ir sabalansētas visas nepieciešamās uzturvielas, bet šis barošanas veids var izrādīties diezgan dārgs. Šāda veida barība var būt ērta līdzņemšanai, ja dodaties ar suni izbraukumā, ceļojumā utt.  

Mūsdienās visvienkāršākais variants ir suņa barošana ar sausajām kompleksajām barībām. Visu komplekso barību kopējā īpašība ir tā, ka tās apgādā organismu ar visām nepieciešamajām barības vielām, tādēļ nav nepieciešamības suni papildus piebarot. Svarīgi ir izvēlēties suņa vecumam atbilstošu barību (Puppy, Junior, Adult, Active, Senior). 

Lai aprēķinātu, cik daudz barības jādod jūsu sunim, vispirms jānoskaidro pārtikas uztur vērtība un dzīvniekam nepieciešamais enerģijas daudzums, bet veikt šādus aprēķinus ir sarežģīti, tāpēc parasti uz iesaiņojuma ir jau norādīts, cik konkrētās barības jādod sunim, ievērojot svaru un vecumu. Jāņem vērā, ka tie ir tikai rekomendētie daudzumi – dzīvnieks jābaro tā brīža individuālajām vajadzībām.

Vadošās suņu barības ražotājfirmas, garantē, ka augstā barības kvalitāte nodrošinās optimālu to vielu daudzumu, kāds nepieciešams sunim atbilstoši tā vecumam, lielumam un dzīvesveidam. Šīs barības ir pilnīgas un līdzsvarotas. Ļoti svarīgi, lai dzīvniekam vienmēr būtu pieejams dzeramais ūdens.

Olbaltumvielas 

Olbaltumvielas atrodamas gan augu, gan dzīvnieku valsts produktos. Olbaltumvielas sastāv no aminoskābēm, dzīvnieka organisms tās izmanto savu audu, hormonu, fermentu un antivielu veidošanai un dzīvības procesu uzturēšanai.  Neviena olbaltumviela nav ideāla, t.i., pilnīgi atbilstoša, bet vislabākais ir olas, kazeīns un putnu gaļa. Sajaucot kopā dažādas olbaltumvielas, iespējams izveidot gandrīz ideālu aminoskābju sastāvu. Pārlieku liels proteīna daudzums novājina nieres, jo tām nākas aktīvi izvadīt tā pārpalikumus.

Tauki

Tauki ir galvenais enerģijas avots, īpaši aktīviem suņiem un augošiem kucēniem, bet tauku pārdozēšana viegli izraisa aptaukošanos, īpaši mazkustīga dzīves veida gadījumā. Tā ir barības vielu grupa, kas nodrošina izturību, kas ir neaizstājamas pareizai imūnās un vairošanās sistēmas darbībai.

Divas taukskābju grupas, kurām noteikti jābūt iekļautām suņa barībā:

• omega 6 – putnu tauki, augu eļļas

• omega 3 – zivju eļļa, sojas eļļa

Taču tauki ātri bojājas. Lai palēninātu tauku bojāšanos sausajās barības tiek pievienoti antioksidanti.

Ogļhidrāti (ciete, cukurs) ir labi enerģijas avoti. Kukurūzas un rīsu ciete labi tiek pārstrādāta un uzsūkta, ko diemžēl nevar sacīt par kartupeļiem – tos suņa organisms izmanto ļoti minimāli.

Ogļhidrātus iedala:

• vienkāršie cukuri, monosaharīdi, disaharīdi,

• oligosaharīdi, (piemēram, rafinoze),

• polisaharīdi (glikogēns, hemiceluloze, celuloze, pektīns, saistvielas(gums) utt).

Lielākā daļa polisaharīdi ir rezistenti pret sagremošanu, bet lielu daļu var fermentēt zarnu mikroflora, tos apzīmē, kā šķīstošās šķiedras (fibrim).

Ciete var būt dažādas sagremojamības, atkarīgs no izcelsmes, tipa un pārstrādes procesa (ātri, lēni sagremojami un nesagremojami).

Vienkāršie ogļhidrāti un ciete organismā tiek izmantoti, kā glikozes avots. Glikozei ir atsevišķas svarīgas funkcijas:

• Galvenokārt tā ir enerģijas avots,

• Ķermeņa siltuma avots,

• Tiek izmantoti, kā būvmateriāli citiem savienujumiem, tādiem, kā neaizvietojamās taukskābes, glikoproteīni, glikolipīdi, laktoze, C vitamīns, u.c.

Vienkāršie ogļhidrāti un ciete ir viens no lielākajiem enerģijas avotiem, kas uzkrājas, kā glikogēns vai tiek pārvērsts taukos.

Primārais mērķis, pievienojot barībā ogļhidrātus un cieti, ir piegādāt organismam enerģiju. Vairāk ogļhidrāti nepieciešami grūsnam un laktējošām kucēm, kā arī kucēniem.

Glikoze, kā enerģijas avots īpaši nepieciešama CNS un eritrocītiem, citi audi var iztikt arī no citiem substrātiem, piemēram, skeleta muskuļi enerģiju iegūst no taukskābēm.

Šķiedras ir augu daļas, kas netiek sagremotas dzīvnieka tievajās zarnās. Ar barību uzņemtajam šķiedru daudzumam jābūt optimālam, jo pārāk liels to daudzums samazina pārējo barības vielu sagremošanas spēju, bet bīstamāks ir pārāk mazs daudzums, tad ir traucēta barības virzīšanās pa gremošanas traktu.

 

Minerālvielas un vitamīni

Minerālvielas un vitamīni ir ļoti svarīgi organisma normālai funkcionēšanai. Organisms bīstams ir gan šo vielu trūkums, gan pārpalikums. Profesionālajās suņu barības gan mikroelementi, gan vitamīni ir pievienoti zinātniski aprēķinātās devās, tādēļ nekādas papildu piedevas ne vien nav nepieciešamas, bet tās var būt pat kaitīgas. Kalcija pārsniegšana aizkavē augšanu, izraisa ādas saslimšanu, kā arī kavē citu, attīstībai nepieciešamu minerālvielu uzsūkšanos.

Fosfora pārdozēšana var izraisīt kaulu attīstības traucējumu, kā arī veicināt nieru saslimšanu. Nātrija pārdozēšana izraisa asinsspiediena paaugstināšanos, veicina sirds – nieru slimību attīstīšanos. Magnija pārdozēšana veicina urīnakmeņu rašanos. Bez tam viens no svarīgākajiem barības kvalitātes rādītājiem ir pelnu saturs. Palielināts pelnu daudzums liecina par to, ka barība ir ražota no nekvalitatīvām jēlām izejvielām.

Flag Counter